Ūdensaimniecību Ogrē apsaimnieko uzņēmums “Ogres komunikācijas”, tostarp regulāri monitorē dzeramo ūdeni. Gada laikā pārbaudes notiek desmit reizes. Piecas reizes gadā to veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija, savukārt pārējās ir uzņēmuma iniciatīva. 

“Tīri paškontrolei. Dažādās pilsētas vietās un šobrīd un arī daudzus daudzus gadus, līdz šim brīdim šīs analīzes ir cilvēka veselībai atbilstošas.”, norāda Artūrs Robežnieks, pašvaldības aģentūras “Ogres komunikācijas” direktora pienākumu izpildītājs. 

Analīzēs pēta līdz pat 52 rādītājiem. Katrā no reizēm obligāti pārbauda trīs. Viens no tiem ir šobrīd uzmanības centrā esošā E.Coli infekcija. Robežnieks: “Un viņiem jābūt nulles vērtībā, tātad nedrīkst būt nekāds pilnīgi šis piejaukums.”

“Ogres komunikācijas” vadītājs uzsver, ja ar centralizēto ūdenssaimniecību situācija ir skaidra, tad daudz sarežģītāka tā ir mājsaimniecībās, kur izmanto decentralizēto sistēmu, piemēram, akas.

To apstiprina arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā, uzsverot, ka šajā gadījumā iedzīvotājiem daudz atbildīgāk būtu jaizturas pret dzeramā ūdens pārbaudēm. Asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus: “Diemžēl, tā situācija ir tāda, ka ļoti, ļoti daudzos gadījumos un stipri lielākajā daļā gadījumu ir novērojams tā saucamais antripoantropoloģiskais jeb cilvēka izcelsmes piesārņojums. Ko tad mēs vienā vai otrā veidā – kāds tīši vai netīši caur sirsniņmājām vai caur kaut kādiem mēslošanas procesiem lauksaimniecībā esam, nu, teiksim tā, izmainījuši, satecinājuši pazemes ūdeņos, radījušas potenciālus riskus. Protams, katrs risks ir jāizvērtē atsevišķi un tas, ko mēs noteikti aku sakarā iesakām –  ja tev pašam ir sava ūdensapgādes sistēma un neizmanto pilsētas ūdeni, tad noteikti pārbaudi. Reizi gadā, izanalizē, kas slēpjas tavā ūdenī, lai tu būtu drošs par to, ka tu dzer drošu un veselībai atbilstošu ūdeni.”