Iniciatīvas autore ir Jana Koroļova. Viņa uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

Pirms nedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.

Vienlaikus tika mudināts uz otro lasījumu vienoties par izņēmuma gadījumiem, kad tālmācībā varētu apgūt pamatizglītību. Likumprojektā kā viens no izņēmumiem pamatizglītības apguvei tālmācībā piedāvāts to iegūt pilngadīgām personām, kuri to nav izdarījuši kādu iemeslu dēļ.

Iniciatīvas pieteikumā pausts viedoklis, ka, aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas šo bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem. Savukārt ar socializāciju un motivāciju saistītus izaicinājums iespējams atrisināt ar atbilstošu atbalstu un kvalitatīviem mācību materiāliem, uzskata Koraļova.

2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kopš 2021./2022. mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā – par aptuveni 3000 skolēniem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 11,3 miljoni eiro.

Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.