Pusei iedzīvotāju gada laikā finansiālā situācija palikusi nemainīga, bet katram trešajam tā ir pasliktinājusies. Lielākā ietekme uz ģimeņu budžetu pērn ir bijusi pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpumam, kā arī energoresursu cenu un algu izmaiņām.

Lielai daļai sabiedrības pērn finansiālā situācija palikusi nemainīga vai uzlabojusies, tomēr apmierināti ar to ir vien 36% iedzīvotāju – biežāk jaunieši līdz 25 gadiem un rīdzinieki. Neitrāli esošo finansiālo situāciju vērtē 24% respondentu – biežāk iedzīvotāji virs 50 gadiem. Savukārt pārējie iedzīvotāji ir vai nu neapmierināti (26%), vai ļoti neapmierināti (12%).

Kopumā 77% respondentu atzīst, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamās preces (pārtika, apģērbs), kā arī var veidot uzkrājumus. 39% norāda, ka nevar uzreiz veikt lielākus pirkumus – tādus kā televizors, ledusskapis, mēbeles, bet 36% var atļauties faktiski visu, izņemot patiešām lielus pirkumus – auto vai nekustamo īpašumu. Savukārt 15% respondentu – biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem – norādījuši, ka naudas pietiek vien pārtikai un ir grūti kaut ko atvēlēt pat apģērbam.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pēdējie gadi Latvijas iedzīvotājiem ir bijuši sarežģīti un izaicinājumiem pilni. Pandēmija, inflācijas šoks un sekojošais procentu likmju kāpums ir ietekmējuši iedzīvotāju finansiālo stāvokli.