Tas nozīmē, ka esošais pedagogu atalgojuma modelis “Nauda seko skolēnam” nespēs nodrošināt taisnīgu un atbilstošu samaksu, kā arī esošais skolu izvietojums Latvijā arvien vairāk saskarsies ar demogrāfijas izaicinājumiem, uzsver IZM.

IZM ir izstrādājusi modeli par optimālo skolu tīklu, proti, kuras ir tās pašvaldības, kuras, ņemot vērā demogrāfijas izmaiņas un esošo skolu skaitu, teorētiski varētu atvērt vēl kādu lielu vidusskolu papildu tām, kas jau ir esošajā tīklā.

Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru un pašreizējo skolu tīklu, un tiek pieņemts, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus.

Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu, bet jau šobrīd ir zināms, ka nacionālā mērogā 2024. gadā ir vēl par 13% mazāks piedzimušo bērnu skaits.

Pēc minētā modeļa aprēķiniem redzams, ka nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir divpadsmit pašvaldībās no 43. Piemēram, Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavas valstspilsētā, turklāt, daļā no šīm pašvaldībām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita.

Rīgā ir par 28 skolām vairāk nekā rāda IZM aprēķini skolu tīkla nākotnes tendencēm, jo lielā mērā tas ir skaidrojams ar lielo skaitu mazo privātskolu un iedzīvotāju migrāciju no pārējās Latvijas, it sevišķi no Pierīgas, uz Rīgas vidusskolām.

Turpretī Latgalē visās pašvaldībās ir nākotnes demogrāfijas tendencēm neatbilstošs skolu skaits, lai nākotnē tajās uzturētu vidēja mēroga vidusskolas esošajā skaitā.